DAUDZUS, iespējams, ir pārsteigusi Apvienības kritiskā nostāja pret nesen Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz jaunu hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības nodevu bankām, ar kuru no 2024.gada 1.janvāra paredzēts privatpersonām kompensēt 30% no ceturkšņa procentmaksājumiem par mājokļa kredītu.
Savu viedokli esam pauduši gan vēstulē likumdevējam, gan Finanšu ministrijai un Latvijas bankai.
Tāpat mums ir bijusi iespēja piedalīties 8.novembra LTV1 raidījumā "Kas notiek Latvijā?".
Ieskats 08/11/2023 Apvienības vadītājas E.Treijas teiktajā raidījumā "Kas notiek Latvijā?"
Pilns raidījuma ieraksts: 08/11/2023 "Kas noteik Latvijā?"
Tikko saņemts arī Eiropas Centrālās Bankas visai kritiskais atzinums par Saeimas pieņemto hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības nodevu
APVIENĪBAS VIEDOKLIS:
- Atbalstām papildus nodokļu/nodevu iekasēšanu no komercbankām periodos, kad tās īsā termiņā guvušas nesamērīgi lielu papildus peļņu no ienākumiem, kas nav saistīti ar jaunu vai palielinātu pakalpojumu sniegšanu un kam pretim nav attiecīgi augoši izdevumi. Šī peļņa ir pēc iespējas vairāk jāatgriež atpakaļ Latvijas tautsaimniecībā, tādēļ daļēja tās iekasēšana caur nodokļiem vai nodevām var kalpot kā vismērķētākais un straujākais instruments valsts ekonomikas stimulēšanai.:
- Vajadzībām atbilstoša mājokļa nepieejamība ir problēma vismaz 1/3 daļai ģimeņu ar bērniem, tādēļ jebkuri valsts finanšu līdzekļi mājokļu atbalstam ir jātērē mērķēti un taisnīgi (iepazīsties ar Apvienības 2020.gadā veiktās aptaujas rezultātus); Aptauja par mājokļa pieejamību
- Strauji pieaugušās EUROBOR likmes ietekmējušas ne tikai hipotekāro kredītu ņēmējus, bet arī studiju, patēriņa vai auto līzinga ņēmējus, tātad - banku virspeļņu veido arī šie kredītņēmēju maksājumi. Tāpat likmju pieaugums atspoguļosies īres cenu kāpumā. Tādēļ uzskatām, ka valsts budžeta ieņēmumi no jaunās nodevas ir taisnīgi jānovirza mājokļu pieejamības rādītāju uzlabošanai.
- Vistaisnīgākais atbalsta instruments ir pašvaldību labi administrētais mājokļu pabalsts, kur mājsaimniecībai nav jāiegūst trūcīgās vai mazturīgās mājsaimniecības statuss, lai pieteiktos pabalstam. Pabalstu var saņemt, ja pēc mājokļa izmaksu - īres vai ikmēneša kredītmaksājuma un komunālo pakalpojumu - segšanas, mājsaimniecības rīcībā paliek summa (skatīt zemāk, kā rēķina šo summu), kas ir nepietiekama valstī noteikto citu pamatvajadzību segšanai. Iepazīsties ar Labklājības ministrijas sagatavoto atbildi par mājokļa pabalsta aprēķināšanas un saņemšanas kārtību LM_par_majoklu_pabalstu-1.docx
- Jaunās nodevas izmantošanas netaisnīgums ir apstāklī, kad kredītprocentu maksājuma kompensācija tiks izmaksāta visiem hipotekārā kredīta ņēmējiem, nevērtējot to ienākumus un kredītmaksājuma īpatsvaru ikmēneša budžetā, savukārt, tiem, kam nav mājoklis kredītā, tiesības uz pašvaldību mājokļu pabalstu ir tikai tad, ja, piemēram, 3-bērnu ģimenē pēc īres un komunālo maksājumu segšanas paliek pāri mazāk kā 712,50 EUR plus Ģimenes valsts pabalsts 225,00 EUR. Uzskatām, ka ieņēmumi no šīs nodevas būtu jānovirza mājokļu pabalstiem, turklāt paplašinot saņemšanas nosacījumus. Uz šo pabalstu var pretendēt arī visi esošie hipotekāro kredītu ņēmēji.
- Otrs nodevas mērķtiecīgs ieguldījums būtu papildus valsts garantijās hipotekārajiem kredītiem ārpus Rīgas reģiona un lielajām valstspilsētām, lai ģimenēm mazpilsētās bankas neprasītu 50% pirmo iemaksu vai neatteiktu kredītus vispār. Šim mērķim rosināsim valdību novirzīt neizlietoto banku nodevu (starpību starp banku iemaksāto nodevu un kredītņēmējiem izmaksāto kompensāciju).
