2025.gada 21.februārī Apvienības biedru kopsapulcē tika mainīti Apvienības statūti, turpmāk paredzot valdi piecu valdes locekļu
sastāvā.
Jaunajā valdē tika ievēlēti Inga Kleinšmite, Baiba Ozola, Oskars Grīslis, Gatis Eglītis un Elīna Treija, kas no valdes locekļu vidus tika ievēlēta par valdes priekšsēdētāju nākamiem diviem gadiem.
ELĪNA TREIJA
Elīna ir 4 bērnu mamma, Ziemeļrīgas daudzbērnu ģimeņu biedrības "Puzle" vadītāja, strādā finanšu jomā.
Iepazīsties ar mūsu jaunajiem valdes locekļiem
INGA KLEINŠMITE
Inga ir 4 bērnu mamma, Iļģuciema daudzbērnu ģimeņu biedrības "IB Pērle" vadītāja, ilggadējs sociālais darbinieks un pirmsskolas skolotājs.
BAIBA OZOLA
Baiba ir 11 bērnu mamma, vada Jelgavas daudzbērnu ģimeņu biedrību "Goda ģimenes" un ir skolotāja.
OSKARS GRĪSLIS
Oskars ir 4 bērnu tēvs, vada Jelgavas novada daudzbērnu ģimeņu biedrību "Daudzbērnu Ozoli" un arī uzņēmumu "Intelekta attīstības centrs"
GATIS EGLĪTIS
Gatis ir 3 bērnu tētis, ekonomists ar pieredzi gan Labklājības ministra, gan Eiropas komisijas darbā
JELGAVAS "GODA ĢIMENES"
Jelgavas daudzbērnu ģimenes ziemā nevaid un nesalst - tās aktīvi dodas dabā.
2.februārī kopā ar nelielu sniedziņu tās ieradās Tērvetes dabas parkā, lai ziemīgā pastaigā meklētu dažādus izgaismotus vides objektus un dekorus.
Kamēr rūķu pilsētā "Čiekure" bērni aizrautīgi spēlēja paslēpes, tikmēr pieaugušie dalījās ar gūtajiem iespaidiem un līdzpaņemto cienastu.
ATBALSTA PALIELINĀJUMS ĢIMENĒM HORVĀTIJĀ
Eiropas Lielo ģimeņu konfederācijā ELFAC biedru organizācija Horvātijas Daudzbērnu ģimeņu asociācija "Obitelji 3plus" ir panākuši izmaiņas Horvātijas ģimeņu atbalsta politikā.
Horvātijas Daudzbērnu ģimeņu asociācija (HDĢA) iesniedza ierosinājumus grozījumiem Maternitātes un vecāku atvaļinājuma pabalstu likumā, kas tika pieņemti un stāsies spēkā 2025. gada martā. Izmaiņas ietver pilnas algas atvietošanu līdz 3000 eiro (no 995 eiro) bērna kopšanas atvaļinājuma laikā bērna pirmajā gadā, jaundzimušā pabalsta dubultošanos, kā arī tēva atvaļinājuma pagarināšanu līdz 20 dienām (no 10) vienam bērnam un 30 dienām (no 20) dvīņiem vai vairākiem bērniem. Asociācija atzinīgi novērtē šos uzlabojumus, taču uzsver, ka vēl ir daudz darāmā, lai pilnībā atbalstītu daudzbērnu ģimenes.
Asociācijas viceprezidente Džurdžica Mostarčiča uzskata, ka Horvātijas valdības decembrī prezentētie demogrāfiskie pasākumi ir vērā ņemami, tomēr ir nepieciešamība pēc nākamiem konkrētiem soļiem, lai uzlabotu ģimeņu tēlu un apturētu demogrāfisko krīzi Horvātijā. Asociācija norāda, ka Vecāku pabalsti joprojām ir nepietiekami, īpaši trešajam un turpmākajiem bērniem.
Đurđica Mostarčić, Vice President of Croatian Large Family Association
Horvātijā standarta valsts atbalsts ir bērna kopšanas atvaļinājuma līdz 1 gada vecumam. Tikai mammas, kas ir trešā vai nākamā bērna kopšanas atvaļinājumā, var pretendēt uz apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma (BKA) pagarinājumu vēl par 2 gadiem, līdz jaunākā bērna 3 gadu vecumam. Tomēr pabalsts pēc 1.gada stipri sarūk.
Mammai, kas pirms bērna piedzimšanas saņēma neto algu 1500 eiro un no 2025.gada marta saņems 1500 euro arī BKA pirmajā gadā, pēc 1.gada pabalsts samazinās līdz 800 eiro, ja neatsāk strādāt, Asociācija aicina palielināt kompensācijas, uzsverot, ka, lai gan nauda vien nerada vēlmi pēc bērniem, tā parāda valsts attieksmi pret ģimenēm.
Mostarčiča uzsver, ka 800 eiro daudzbērnu ģimenei periodā, kad viens no vecākiem nevar strādāt, nav pietiekami. Sievietes var justies “sodītas” par vēlmi pēc vēl viena bērna, atspoguļojot realitāti, kurā daudzbērnu ģimenes gadiem dzīvo bez pietiekama valsts atbalsta. Asociācija jau sen pieprasa bērnu pabalstu progresiju par katru nākamo bērnu.
Arī horvātiem ir aktuāli, lai valstī atgrieztos emigrējušās ģimenes ar bērniem. Ģimenēm, kas vēlas saņemt maternitātes un ģimenes pabalstus, jābūt bijušām darba attiecībās Horvātijā vismaz deviņus mēnešus vai jāpierāda trīs gadu dzīvesvieta Horvātijā, ko daudzi nevar izpildīt pēc divu gadu prombūtnes. Tādējādi atgriezušās ģimenes bieži nevar izmantot maternitātes pabalstus, kas rada pretrunas valdības aicinājumā atgriezties.
Decembra valdības prezentētie demogrāfiskie pasākumi tika pieņemti bez pienācīgas sabiedrības izvērtēšanas no sabiedrības un nevalstisko organizāciju puses, Līdzīgi kā Latvijā, arī Horvātijā nav vienas atbildīgās izpildvaras institūcijas, kas atbildētu par ģimeņu atbalsta politiku un demogrāfiju kopumā.
