2024.gads Apvienībai iesācies ļoti aktīvi.

Gada pirmajā darbadienā izsūtījām uzsaukumu DEMOGRĀFISKO LIETU PADOMES locekļiem sasaukt ārkārtas sēdi. Gada nogalē, piedaloties Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā (SIAK), lūdzām tās deputātus prasīt Ministru prezidenti Eviku Siliņu sasaukt DLP kārtējo sēdi, tomēr premjere publiski atteicās to darīt, kaut Ministru kabineta noteikumi paredz tās sasaukšanu ne retāk kā 1 reizi gadā. 

Iepriekšējā sēde notika 2021.gada martā, un arī tika sasaukta tikai pēc Apvienības kā Padomes locekļa ārkārtas pieprasījuma. Arī šoreiz pēc vairāku DLP locekļu atsaukšanās Ministru prezidente ir piekritusi sarīkot DLP sēdi š.g.7.februārī. Kā sēdes iniciatori mēs piedāvājam šauri skatīt jautājumu par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam paredzētās ilgtermiņa programmas tautas ataudzes nodrošināšanai – "Dzimstības stratēģija/ rīcības plāns 2021.-2027.gadam" - nekavējošu izstrādi, pieņemšanu un īstenošanas uzsākšanu.

Vairāk informācijas:
Par SIAK sēdi FB
Par SIAK aicinājumu
Demogrāfisko lietu padomes nolikums

23/01/2024 piedalījāmies Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē, kurā atkārtoti tika skatīts jautājums par nepieciešamajām regulējuma izmaiņām, kas palielinātu legāla algota darba iespējas vecākiem bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. 

Mums nav izprotama Labklājības ministrijas pretestība ļaut saņemt pilnu aprēķināto Vecāku pabalstu (vai vismaz 80%) situācijās, kad pabalstu saņemošais vecāks tomēr daļēji strādā (piemēram, attālināti no mājām) un nopelna ne vairāk kā vidējo algu valstī. Uzskatām, ka tā ir netaisnība un nevienlīdzīgu seku radīšana sievietēm, kas lielākoties ir tās, kas mājās audzina mazuli līdz bērna 1,5 gada vecumam. Sodot viņas par nelielu piestrādāšanu un piepelnīšanas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ar pabalsta samazinājumu, valsts liedz uzturēt profesionālo kompetenci, pakļauj riskam izkrist no darba tirgus, liedz pilnvērtīgāk pašrealizēties caur katrai sievietei individuāli vēlamo ģimenes / darba balansu. 

 Jāsaka, ka vilšanās bija arī par deputātiem, kuriem nebija nekādu konkrētu priekšlikumu un tie nebija iedziļinājušies, lai diskutētu par nevalstiskā sektora piedāvājumu. 

1.   Bērna 1.5 dzīves gads

• BKP (bērna kopšanas pabalsta) lielums jāpalielina līdz trūcīgas mājsaimniecības ienākuma slieksnim 2 personām ( t.i. 343+240= 583 EUR) vai minimums līdz GMI apmēram 2 personām (t.i. 137 EUR + 96 EUR = 233 EUR);
• 
  
• BKP jābūt piesaistītam vidējo ienākumu mediānai un indeksētam ik gadu;
• 
  
• jābūt iespējai vienam vecākam saņemt atsevišķi BKP, kamēr otrs saņem Vecāku pabalstu VP, jo tas nodrošinātu BKP saņēmēja sociālo apdrošināšanu un bērna kopšanas perioda ieskaitīšanu darba stāžā;
• 
  
• atkarībā no tā, kā tiek palielināts BKP, nepieciešams VP aprēķina formulas izmaiņas, palielinot vai samazinot saņemamo % likmi no vidējās 12 mēnešu algas, lai aprēķinātā VP un BKP kopsumma ievērojami nepārsniegtu  iepriekš saņemto vidējo atlīdzību (piemēram, līdz 120%);
• 
  
• jāizvērtē iespēja nodrošināt vecāku pabalsta “avansa” izmaksu personām, kurām bērns ir piedzimis pirms darba gaitu sākšanas, piemēram, līdz 30 gadu vecumam. pabalsts būtu jāatvasina no minimālās algas apmēra un jāizmaksā no valsts pamatbudžeta;
• 
  
• veicināt BKA laiku izmantot arī izglītības iegūšanai - iespēja studēt par budžeta līdzekļiem valsts augstskolās, nezaudējot VP;
• 
  
• sabalansēt valsts nepieciešamību pēc darbaspēka un ģimeņu vajadzības - veicinot, bet ne spiežot atgriezties darba tirgū - ļaut strādājošam vecākam saņemt vismaz 80% no aprēķinātā VP;
• 
  
• vecināt abu vecāku vienlīdzīgu iesaisti un palikšanu darba tirgū – piedāvāt BKA ņemt pa “pusslodzei” abiem vienlaicīgi, t.sk. iespēju katram saņemt VP vismaz 40% no katram individuāli aprēķinātā, ja abi turpina darba attiecības uz pusslodzi;
• 
  
• var atteikties no pabalstu pārklāšanās - nav nepieciešamība pēc BKP no 1,5-2 gv, (ar nosacījumu, ka Ģimenes valsts pabalsta palielinājums to kompensē;
• 
  
• jābūt pašvaldību PII pieejamībai no bērna 1 gada, ja VP paņemts uz 12 mēnešiem (ar nosacījumu, ka vecāki atgriežas darba tirgū).

2.   Atbalsts no bērna 1,5 gada vecuma

• Jābūt pieejamam pašvaldības līdzfinansējumam bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam (auklei) arī bērna vecākam līdz bērna 3 gadu vecumam, novēršot vecāku fiktīvo reģistrēšanos bezdarbnieku statusam un bezdarbnieku pabalsta saņemšanai;
• 
  
• Ģimenes valsts pabalstam ĢVP jau par 1.bērnu jābūt minimums 50% no GMI 2.personai mājsaimniecībā (t.i. 48 EUR), tam jābūt piesaistītam vidējo ienākumu mediānai un indeksētam ik gadu (atbalstām esošo ĢVP progresivitāti atkarībā no apgādājamo bērnu skaita);
• 
  
• ĢVP jābūt līdz bērna 24 gadu vecumam (neieskaitot), kamēr tas kvalificējas kā apgādājamais - turpina iegūt  vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību;
• 
  
• jābūt valsts un pašvaldības 100% finansētai ēdināšanai 1 ēdienreizei vismaz no 1.-9.klasei visiem bērniem.

3.   Drošība bez 2.vecāka

• Samazināt paternitātes nenoteikšanas gadījumus – ierobežot izvēles brīvību un palielināt valsts atbalstu paternitātes noteikšanai un no tās izrietošo problēmu (uzturlīdzekļu piedziņas, aizgādības tiesību ierobežošanas) atrisināšanai;
• 
  
• Uzturlīdzekļu garantiju fonda UGF garantētajiem uzturlīdzekļiem jābūt valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā;
• 
  
• valstī noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļiem un UGF garantētajiem uzturlīdzekļiem  līdz bērna 1,5 gada vecumam jābūt lielākiem – vismaz 30% no valstī noteiktās minimālās algas, jo vecākam, kas rūpējas par zīdaini reti ir iespējams strādāt;
• 
  
• veicināt aizbildņa (kā otras drošības personas bērnam) iecelšanu gadījumos, kad bērns ir viena vecāka aprūpē – t.i. tas ir zaudējis otru vecāku, vecāks nav zināms, vai tam apturētas vai atņemtas aizgādības tiesības uz bērnu.

4.   Mājoklis ģimenei (Finanšu un Ekonomikas ministrijai)

• Ar publiskām skaidrojošām kampaņām iedrošināt atļauties atbilstošāku mājokli, izmantojot kreditēšanos vai pašvaldību mājokļa pabalstus (ģimenes ar bērniem nav informētas par tādu pabalstu saņemšanas iespējām un turpina dzīvot necilvēcīgos apstākļos savu ļoti pieticīgo finansiālo iespēju robežās);
• 
  
• palielināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 95 “Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai” 6.3. un 6.4.punktos noteikto maksimālo summāro valsts garantiju apmēru aizņēmējam ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem, ko administrē “ALTUM”;
• 
  
• papildināt atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju saņēmēju loku ar aizņēmējiem, kuri ir esoša valsts garantēta hipotekārā kredīta maksātāji un kuriem spēkā esošās valsts garantijas laikā piedzimst 3 vai nākamais bērns (pie nosacījuma, ka viņi nav iepriekš saņēmuši “Balsts” subsīdiju.
• 
  
• paredzēt papildus 5% valsts garantijas izsniegšanu aizņēmējiem, kuri ir esoša valsts garantēta hipotekārā kredīta maksātāji un kuriem spēkā esošās valsts garantijas laikā piedzimst nākamais bērns (panākt, ka kredītiestādes papildus garantijas saņemšanas rezultātā samazina pievienoto % likmes daļu);
• 
  
• novirzīt visus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētās hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieņēmumus, kas nav izmaksāti kredītņēmējiem, valsts garantiju un subsīdiju palielināšanai ģimenēm hipotekārajiem kredītiem ārpus Rīgas reģiona, kā arī pašvaldību administrētajiem mājokļu pabalstiem, vienlaikus paplašinot to saņēmēju loku.

5.   Veselības aprūpe (Veselības ministrijai)

• Ieviest valsts apmaksāta zobu higiēna grūtniecēm;
• 
  
• daļēji līdzfinansēt zobārstniecības izmaksas 5 un vairāk bērnu mammām;
• 
  
• nodrošināt iespēju bērna slimošanas gadījumos ņemt B darbnespējas lapas abiem vecākiem vienlaicīgi “pusslodzē”, saņemot 50% no katram individuāli aprēķinātā valsts slimības pabalsta, lai veicinātu abu vecāku vienlīdzīgu iesaisti bērnu audzināšanā un reizē nezaudētu vecāku produktivitāti un iespējas realizēties darba tirgū.

6.   Pensija

• Jābūt iespējai vienam vecākam saņemt atsevišķi BKP, kamēr otrs saņem Vecāku pabalstu VP, jo tas nodrošinātu BKP saņēmēja sociālo apdrošināšanu un uzkrājumu pensiju kapitālā;
• 
  
• bērnu maksātajām VSAOI (3-4% apmērā) jābūt novirzītām vecāku pensijai;
• 
  
• jābūt paātrinātās pensionēšanās iespējai daudzbērnu vecākiem, kas izaudzinājuši vismaz 3 bērnus, bet pensiju aprēķinā dzīvildzes koeficientu G samazināt par ātrāk pensijā aizieto gadu skaitu,
• 
  
• jāsamazina minimālo nepieciešamo darba stāžu daudzbērnu vecākam ar 5 un vairāk bērniem.

7.   Ieteikumi nodokļu politikas izmaiņām (Finanšu ministrijai)

• Mazināt starpību starp personas individuālajā pensiju kapitālā uzkrājamo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) % un to daļu, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” tiek novirzīti pensiju apdrošināšanai; (skaidrot noteikumos, kam tiek novirzīta starpība);
• 
  
• samazināt pensiju 2.līmenī novirzāmos līdzekļus no 6% uz 3%, jo tā ir naudas izņemšana no ekonomikas (šobrīd 6mljd. EUR novirzīta ārvalstu fondos), kas nav devusi vēlamās uzkrājumu peļņas ekspektācijas, lai kompensētu inflāciju;
• 
  
• palielināt nepaliekamo minimumu (atvieglojumu) par apgādājamiem līdz 360 EUR;
• 
  
• palielināt attaisnojamo izdevumu nominālo summu;
• 
  
• pagarināt periodu, kādā pārnesama pārsnieguma daļa par attaisnoto izdevumu par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Esošais regulējums, kas Ministru kabineta noteikumi Nr.336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” 4.punktā paredz attaisnoto izdevumu pārnešanu tikai uz nākamajiem trim pēctaksācijas gadiem, ir netaisnīgs pret tiem, kuriem ir vairāki apgādājamiem;
• ļaut skolniekiem/studentiem saņemt atlīdzību līdz minimālās algas apmēram ne tikai vasarā, nepazaudējot atvieglojumus par apgādājamo.