"Stāstīšu par savu vectēvu Pēteri. es viņu saucu par opi. Viņam ir 64 gadi. Mans opis ir izaudzinājis piecus bērnus: manu mammu Ivetu, viņas brāļus Aivaru un Edgaru un māsas Kristīni un Ilutu.
Opis ar manu omi Viju un saviem bērniem dzīvoja Alūksnes novada Kalncempjos. Tu mana mamma pavadīja bērnību. Māja, kurā visi dzīvoja, atradās skaistā vietā - blakus Sprīvuļa ezeram. Opis stāsta, ka saviem bērniem mācījis būt strādīgiem, izpalīdzīgiem, pieklājīgiem un mīlošiem. Daudziem varbūt liekas, ka ģimenē ar pieciem bērniem ir grūti veltīt pietiekami daudz uzmanības un mīlestības, bet tā nebūt nav. Visi bērni tika vielīdz mīlēti un lutināti.
Dzīvojot laukos, tika kopā darīti dažādi lauku darbi: bija siena grābšana, dārza ravēšana. Dēliem vairāk interesēja tehniskas lietas, kuras opis, cik varēja, viņiem ir iemācījis. Omes savukārt meitām mācīja adīt un ēst gatavot. Neiztika arī bez blēņu daīšanas, palidnībām un strīdiem, bet opis saka, ka viss ātri un viegli tika atrisināts. Visiem bērniem bija neliela gadu starpība, tāpēc viegli atrada kopīgas intereses un kopā daudz spēlējās. Tā kā viņi dzīvoja pie ezera, tad opim bija arī laiva, ar kuru bērniem patik vizināties. Viņš arī visiem bērniem iemācīja peldēt un makšķerēt zivis.
Tagad visi dzīvojam Gulbenē. Opis ir priecīgs, ka viņa bērni arī šodien ir saliedēti un vienmēr atbalsta viens otru. Mēs vienmēr esam kopā visos svētkos un nav tādas dienas, kad nepiezvanītu un neapjautātos, kā iet.
Opis joprojām ir aktīvs un darbīgs - no pavasara līdz rudenim strādā dārzā, kur es viņam bieži palīdzu, gan uzrakt zemi, gan vākt ražu. Palīdzu sakraut malku. Opis ir gādīgs un mīļš, Mēs viņu ļoti mīlam."