Jau septembra e-ziņās rakstījām, ka diemžēl ir jāatmet uz 2025.gadu liktās cerības par lielāku valsts sociālo aizsardzību ģimenēm ar bērniem.
Pirmdien, 25.novembrī, Centrālās statistikas pārvalde publicēja preses relīzi par apkopotajiem datiem par 2023. gadā izdevumiem sociālajai aizsardzībai Latvijā. Priekšnojautas ir apstiprinājušās - jau 2023.gadā ir bijis izdevumu samazinājums ar sociālās atstumtības mazināšanu saistītajiem izdevumiem (par 22,2 %) un atbalstam ģimenēm ar bērniem (par 10 %).
Apvienība nenoliedz, ka valdības noteiktā valsts iekšējā un ārējā drošība ir absolūta Latvijas prioritāte un neiebilst, ka tai tiek novirzīti 284,3 mlj EUR, jeb 72% no nākamgad plānotā valsts budžeta palielinājuma.
Tomēr uzskatām, ka demogrāfiskās krīzes risinājumiem bija jābūt otrai prioritātei, jo dzimstība dramatiski krīt, ģimeņu ar bērniem nabadzības riski pieaug, dēļ kā ģimenes ir spiestas atteikties no lēmuma par nākamo bērnu vai pat pamest valsti. Un tie ir tik pat lieli apdraudējumi mūsu valstij kā ārējs ienaidnieks.
Lielākās izmaiņas 2025.gadā paredzētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējumā. Nofiksējot vienu nemainīgu neapliekamo minimumu 510 EUR apmērā, ienākumi "uz rokas" palielināsies visiem, kuru bruto algas nepārsniedz 4000 EUR mēnesī.
Lai daļēji nokompensētu neapliekamā minimuma palielināšanas dēļ neiekasēto nodokli, valdība ceļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8 775 eiro mēnesī
no 20% un 23% uz 25,5%
Aicinām ikvienu pārbaudīt savu neto ieguvumu no darbaspēka nodokļu reformas Finanšu ministrijas izveidotajā excel kalkulatorā:
Neskatoties uz IIN likmes palielinājumu, IIN ienākumi ievērojami samazināsies, kā rezultātā visvairāk ciestu pašvaldības, tādēļ valdība ir lēmusi gan palielināt pašvaldībām atdodamo IIN daļu no 75 uz 78%, kā arī piešķirt papildus dotāciju 67,5 mlj. eiro apmērā, lai katrai pašvaldībai nākamgad būtu lielāks budžets. Par pašvaldībām plašāk rakstīsim nākamā mēnesī, lai saprastu, vai tām būs iespējas finansēt esošās un jaunas brīvprātīgās iniciatīvas ģimeņu atbalstam.
KO 2025.GADA BUDŽETS SOLA TIEŠI ĢIMENĒM?
Izņēmums - tikai un vienīgi 2025.gadā atļaus bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā līdz bērna 1,5 gada vecumam strādājošam vecākam saņemt 75% iepriekšējo 50% vietā.
Ko tas nozīmē?
Ja iepriekš uz strādājošo tēti bija izdevīgāk formēt Vecāku pabalstu tikai tad, ja tēta ienākumi bija lielāki par mammas algu vairāk kā 2 reizes, tad nākamgad jau pie algu atšķirības 35% būs izdevīgāk vecāku pabalstu formēt uz lielākās algas saņēmuju, pat ja vecāks turpina strādāt.
Kādēļ tikai uz gadu?
Jo Labklājības ministrija vārdos baidās par mammu, kas realitātē būs mājās ar bērnu, sociālo drošību, jo pabalsti līdz ar tiem sekojošu sociālo apdrošināšanu arvien vairāk tiks formēti uz lielākas algas saņemošajiem tētiem. Uzsveram, ka tie ir viltus argumenti, jo jau šobrīd par mammām esošā budžeta ietvaros varētu rūpēties vairāk, garantējot tām darba stāžu un minimālas iemaksas pensiju kapitālā, bet ministrija to nedara. Patiesās bažas ir, ka budžetam vecāku pabalsti varētu izmaksāt vairāk.
No Labklājības ministrijas 2025.gada budžeta prezentācijas var redzēt, ka liels uzsvars kā vienmēr ir likts uz pensionāru labklājības celšanu. Taču atkal "velns ir detaļās" - mazo pensiju saņēmēji (zem 500 euro mēnesī) ne tikai summāri, bet arī proporcionāli iegūs mazāk nekā vidēju un lielu pensiju saņēmēji.
Arī Apvienība ir izveidojusi savu infogrammu, kur pretnostatī 2 iedzīvotāju grupas, kuru 2024.gada ienākumi ir nākamā gada minimālās algas 740 EUR apmērā.
Piebildīsim, ka 740 EUR bruto algas saņēmējs bez apgādājama bērna nākamgad saņems papildus 12,09 EUR, bet pensionāram tikai nesen 2024.gada oktobrī indeksācijas rezultātā 700 eur pensija jau tika par 40 EUR palielināta uz 740 EUR.
