Demogrāfisko lietu padomes sēde
2024.gada 5.novembrī premjere E.Siliņa sasauca kārtējo Demogrāfisko lietu padomes sēdi. Atzīstami, ka šī bija jau 2.sēde šogad un tajā bija plānots skatīt 9 mēnešus gatavoto "Informatīvo ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību". Ar Labklājības ministrijas sagatavoto ziņojuma prezentāciju var iepazīties šiet: PREZENTĀCIJA
Diemžēl, izņemot Labklājības ministriju, pārējie ministri neizrādīja gatavību par kaut ko kopīgi vienotie, virzīt ziņojumu apstiprināšanai valdībā un lemt par finanšu līdzekļiem, ar kuriem sāktu īstenot ziņojumā rekomendētos pasākumus demogrāfiskās situācijas stabilizēšanai.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības kā Demogrāfisko lietu padomes locekles pārstāve Elīna Treija sēdē uzstājās ar runu, kura atreferēta Biedrības “Asociācija Ģimene” mājaslapas rakstā Pakalpojumu uz maizes neuzliksi
Apvienība ir iesniegusi arī viedokli par nepieciešamajiem papildinājumiem ziņojumā. Mūsu nopietnākā iebilde ir par to, ka ziņojuma sadaļā “Demogrāfiskās situācijas prognozēs”, paredzot 30% Latvijas iedzīvotāju skaita sarukumu līdz 2070.gadam, blakus ekonomiskiem riskiem NAV MINĒTS apdraudējums Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai nākotnē, ko izraisīs latviešu valodas kā dzimtās valodas nesēju skaita dramatisks sarukums, kā arī pamatnācijas īpatsvara samazinājums, īstenojot imigrācijas politiku. Lasi:
LDGA_LM_05112024_Demograf_zinojums-1.docx
Mūsu sabiedrotie Demogrāfisko lietu padomē - Biedrība “Asociācija Ģimene” - savu viedokli noformulējuši šajā rakstā: Citi ierosinājumi Demogrāfijas ziņojumam
Par mammu sociālo drošību
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība ir aktualizējusi mammu pensiju aprēķinu blaknes. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus no jau 2 atsevišķās sēdēs esam aicinājuši pārskatīt Likuma "Par valsts pensijām" nosacījumus par diviem periodiem, kuri daļai mammu ir bijuši īpaši nedraudzīgi attiecībā uz šo sieviešu sociālo drošību, sasniedzot pensijas vecumu.
- Periods 1991.-1995.gads
Iestājamies par to, lai katrai sievietei, kura periodā no 1991.-1995.gadam ir dzemdējušas, nav strādājušas, bet auklējušas bērnu līdz viņa 1,5 gada vecumam, tiktu ieskaitīts šis periods darba stāžā, neatkarīgi, vai par mammu kāds ir vai nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas.
No valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemtajiem datiem esam konstatējuši, ka mazāk par 40% sieviešu, kas dzemdējušas laika periodā no 1991.-1995.gada, ir bijušas sociāli apdrošinātas. Katrs tajā periodā neieskaitītais darba stāža gads ir par 21 EUR mazāka pensija tām, kas jau paspējušas šobrīd pensionēties.
- Periods kopš 2013.gada
Tāpat, kopā ar Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru konstatējām, ka nav pieejamu datu, cik kopš 2013.gada ir mammu, kurām mazuļa kopšanas periods nav ieskaitīts darba stāžā, situācijās, kad tās nav bijušas darba attiecībās pirms bērna piedzimšanas un kad Vecāku pabalstu uz sevi ir formējis strādājošais tētis. Pieļaujam, ka tādu ir vairāk kā 1000 mammu katru gadu.
Ceram uz deputātu un ministrijas ieklausīšanos un izpratni par sociālo netaisnīgumu pret sievietēm, kas veic šo atbildīgo mammas misiju.
BUDŽETA KOMISIJA - AUGSTĀKĀ LĪMEŅA SPARINGA PARTNERIS
Lai piedalītos Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, kas ir vieta kur aci pret aci tikties arī Finanšu ministrijas augstāko ierēdniecību, ir jābūt ļoti stipriem nerviem un savaldībai.
Nievājošas replikas, sarkasms, mikrofonu izslēgšana utt., kad centies aizstāvēt sabiedrības mazāk aizsargātās grupas - ģimenes ar bērniem, tās, kurām pabalsti un nodokļu atlaides ir svarīgas, lai varētu mājsaimniecībai nenonākt trūkumā.
Joprojām uzturam pēdējo fiskāli neitrālo prasību - 2025.gadā palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamu bērnu par 30 EUR mēnesī, kas iespējams, ja visu strādājošo neapliekamo minimumu saglabās 500 EUR līmenī (par 10 EUR mazāk kā valdība solījusi).
Mūsu prasība: LDGA_Saeima_28112024-1.docx
Aicinām paklausīties kā top politika:
- Saeimas Budžeta un finanšu komisijas 2024.gada 21.novembra sēde (audio ieraksts no 1:11:45) https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/488A20F753D31DB2C2258BD5002979DE?OpenDocument
- Saeimas Budžeta un finanšu komisijas 2024.gada 19.novembra sēde (audio ieraksts no 0:50:26) https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/02E283DD77A472A8C2258BD500288EA8?OpenDocument&prevCat=14|Bud%C5%BEeta%20un%20finan%C5%A1u%20(nodok%C4%BCu)%20komisija
PIE VIENA GALDA AR KONKURENTIEM
2024.gada 1.novembrī Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība saņēma uzaicinājumu no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības LBAS piedalīties diskusijā par sagaidāmajām, jaunajām Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas politikām un iespējamajiem izaicinājumiem Latvijai. Diskusijā piedalījās Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītājs Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, LBAS eksperte Nataļja Preisa, kā arī visu lielāko Latvijas arodbiedrību vadītāji.
Diskusijā veidojām lielāku izpratni par to, cik darba ņēmēju organizācijām būtu svarīgi vairāk aizstāvēt darbinieku, kas ir vecāki, tiesības.
Reizē apzinājāmies, ka LBAS ir mūsu konkurenti sarunās ar likumdevēju, jo LBAS kā valdības sociālā partnera statuss nodrošina viņu prasībām daudz lielāku svaru nekā mūsu prasības ģimeņu labā. Ar darbaspēku nodokļu reformas procesā tieši LBAS uzstājība, ka neapliekamais minimums ir jāpalielina no 500 EUR uz 510 EUR liedza iespēju iegūt lielāku nodokļa atvieglojumu par bērniem :(
https://arodbiedribas.lv/news/lbas-aicina-uz-diskusiju-par-jaunajam-ep-un-ek-politikam/
CĪŅA PRET IENĀKUMU NEVIENLĪDZĪBU PALIEK PARUNĀŠANĀS LĪMENĪ
Esam piedalījušies nu jau tik daudz Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdēs, ka to skaits jau nojucis, jo jēga jau nekāda. Aprunāšanās, pašausmināšanās, apņemšanās un čiks.
Pēdējās trīs Saeimas Nevienlīdzības apkarošanas apakškomisijas sēdes, kurās esam piedalījušies - 08/10/2024; 22/10/2024 un 05/11/2024
Nabadzības risku pieaugumu ģimenēs ar 3 un vairāk bērniem gribam aktualizēt arī Finanšu ministrijas koordinētajā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam, kurā prasījām iekļaut bērnu skaitu kā nabadzības risku palielinošu faktoru, tādējādi Eiropas Savienības fondos paredzēt īpašus finanšu instrmentus daudzbērnu ģimenēm. Diemžēl tieši Labklājības ministrija noraidīja šo mūsu ierosinājumu.
