Neskatoties uz to, ka Ministru Prezidente E.Siliņa bija uzdevusi Labklājības ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību līdz 2024. gada 1. jūlijam, ar Ziņojums 1.reizi tika prezentēts tikai 11.septembrī Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā piedalījās arī Apvienības vadītāja Elīna Treija.
Iepazīsties ar Ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību un Ziņojuma pielikumu ar priekšlikumiem demogrāfijas politikas īstenošanai.
Svarīgākās tēzes no Ziņojuma:
1) Viena no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) prioritātēm ir “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, paredzot, ka veseli un aktīvi cilvēki Latvijā kopā veido iekļaujošu sabiedrību, kurā dzimst vairāk bērnu, ir vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku. Reaģējot uz sabiedrības novecošanos, vienlīdz svarīgi ir turpināt dzimstību veicinošu politiku, kas sekmē arī otrā bērna ienākšanu ģimenē un atbalsta daudzbērnu ģimeņu veidošanos. (2.lpp);
2) Savus kopējos ikdienas izdevumus visgrūtāk bija segt mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo ar bērniem un pāriem ar trim vai vairāk bērniem. 2022. gadā 33,8 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo ar bērniem un 20,6 % pāru ar trim vai vairāk bērniem savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām (8.lpp).
3) Summārais dzimstības koeficients savu augstāko līmeni pēc ilgstoša samazinājuma kopš 1993. gada sasniedza tikai 2016. gadā (1,74), bet 2023. gadā tas bija samazinājies līdz 1,36 (15.lpp)
4) Topošajiem vecākiem būtiska ir "stabilitāte", esošās situācijas nepasliktināšanas jeb sadzīves komforta nezaudēšana, kā arī valsts sniegtā atbalsta stabilitāte un prognozējamība (20.lpp)
5) Vairums pētījuma respondenti optimālos apstākļos (labs finansiālais stāvoklis, labas bērna uzraudzības iespējas) vēlas divus vai trīs bērnus (21.lpp).
6) Vienlaikus ir nepieciešama ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā, proti, valsts atbalsta politika, kas apliecina ģimenes vērtību sabiedrībā un nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu (27.lpp).
Apvienības ieskatā Ziņojumā minēti tikai ekonomiskie riski, kas iestāsies zemās dzimstības dēļ, taču pastāv ļoti reāls apdraudējums Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai nākotnē, ja latviešu kultūras un latviešu kā dzimtās valodas nesēju skaits turpinās dramatiski samazināties un, ja imigrācijas rezultātā, samazināsies pamatnācijas īpatsvars iedzīvotāju vidū.
Diemžēl Ziņojuma prezentācijas beigās sekoja Labklājības ministrijas ierēdņu atzīšanās, ka NEKAM no ziņojuma pielikumā uzskatītajām jaunajām iniciatīvām, ko demogrāfijas politikas sakarā ir rekomendējušas citas ministrijas, piesaistītie pētnieki un nevaldības sektors, NEKAM netiks atvēlēti līdzekļi 2025.gada budžetā.
Esam bijuši pacietīgi un pieklājīgi regulāri partneri sarunās, ieteikumu vēstulēs un darba grupās ar politikas veidotājiem, tomēr, kad redzam, cik vienkārši valdība svaidās ar populistiskiem un finansiāli ietilpīgiem lēmumiem, paralēli "uzmetot" ģimenes ar bērniem, kas pacietīgi gaidījušas uz pabalstu indeksāciju 10 gadus, sadzīvo ar pieaugošo un nevienlīdzīgo finansiālo spriedzi straujo izmaksu sadārdzinājuma dēļ, tad mēs esam skarbi un atklāti. Tā ir nodevība.
Kā īpašs "spļāviens sejā" ir jāuztver valdības aizkulišu lēmums par pensionāru neapliekamā minimuma pacelšanu no 500 EUR uz 1000 EUR, kuru pieņēma pāris stundu laikā un kam pēkšņi atradās budžetā maģiskā "fiskālā telpa" vairāk nekā ~ 13 miljonu EUR apmērā, kas, piemēram, ir tieši tik, cik būtu nepieciešams, lai palielinātu BĒRNA KOPŠANAS PABALSTU par 50EUR no 171 eur uz 230 eur.
Esam nosūtījuši vēstules Valsts Prezidentam un Saeimas frakcijām iesaistīties sociāli atbildīgā un tālredzīgā ģimeņu ar bērniem atbalstā.
Papildus bažas rada tas, vai valdība kompensēs pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu ~ 100 miljonu eiro apmērā, kas veidosies no darbaspēka nodokļu reformas.
Esam ilgstoši aicinājuši ieviest vienotu pašvaldību atbalsta grozu daudzbērnu ģimenēm. Pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu atbalsts ir īpaši svarīgs, jo tās nodrošina līdzfinansējumu bērniem nepieciešamajiem ēdināšanas un interešu izglītības pakalpojumiem. Diemžēl jau 2024.gadā[1] pašvaldības finanšu trūkuma dēļ bija spiestas mazināt brīvprātīgos atbalstus, kas skar ģimenes, taču šobrīd darbaspēka nodokļu reforma 2025.gadā draud ar vēl negatīvāk ietekmēs ģimeņu atbalstu.
