Kustība 3+ - STATŪTI un VADLĪNIJAS

BIEDRĪBAS „LATVIJAS DAUDZBĒRNU ĢIMEŅU APVIENĪBA” STATŪTI

1. BIEDRĪBAS NOSAUKUMS

1.1. Biedrības nosaukums ir „LATVIJAS DAUDZBĒRNU ĢIMEŅU APVIENĪBA” (turpmāk tekstā - Biedrība).
2. BIEDRĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI
2.1. Biedrības mērķis ir ģimeņu ar bērniem interešu aizsardzība un tradicionālo ģimenes vērtību popularizēšana sabiedrībā.
2.2. Biedrības uzdevumi ir:
2.2.1.      Apvienot un koordinēt Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību, individuālu daudzbērnu ģimeņu un citu ģimenes interešu aizstāvības nevalstisku organizāciju sadarbību;
2.2.2.      Izstrādāt priekšlikumus likumdošanas iniciatīvām ģimeņu ar bērniem sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanai Latvijā;
2.2.3.      Pārstāvēt daudzbērnu ģimeņu intereses valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, citās vietējās un starptautiskās organizācijās, biedrībās, nodibinājumos, asociācijās un konfederācijās;
2.2.4.      Izstrādāt kopīgus sadarbības plānus starp ģimenes interešu aizstāvības organizācijām;
2.2.5.      Organizēt izglītojošus, informatīvus, kultūras un pieredzes apmaiņas pasākumus daudzbērnu ģimenēm;
2.2.6.      Veicināt starptautisko sadarbību un pieredzes apmaiņu ar starptautiskajām ģimeņu organizācijām;
2.2.7.      Veicināt Biedrības biedru savstarpējo palīdzību un sekmēt jaunu daudzbērnu ģimeņu biedrību veidošanos Latvijā.
2.3. Biedrība savu mērķu sasniegšanai var izmantot brīvprātīgos darbiniekus.
3.      BIEDRĪBAS DARBĪBAS TERMIŅŠ
3.1. BIEDRĪBA ir nodibināta 1991.gada 13.aprīlī un reģistrēta 1993.gada 12.jūlijā LR Tieslietu ministrijas reģistrā uz nenoteiktu laiku.
4.      BIEDRU IESTĀŠANĀS BIEDRĪBĀ, IZSTĀŠANĀS UN IZSLĒGŠANA
4.1. Biedrībā var iestāties jebkura Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta Biedrība vai Nodibinājums, kuras mērķis ir ģimeņu ar bērniem interešu aizsardzība un nav pretrunā ar BIEDRĪBAS mērķiem, uzdevumiem un šiem statūtiem, iesniedzot BIEDRĪBAI rakstisku pieteikumu. Pieteikuma formu un tam klāt pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka Biedrības Valde un Biedru kopsapulce.
4.2. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem biedru kopsapulce. Biedru kopsapulcei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās kopsapulces laikā. Uz kopsapulci, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pieteicēja pārstāvis iestāšanās motivācijas uzklausīšanai. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis biedru kopsapulces lēmuma pieņemšanai. Valdei motivēts biedru kopsapulces lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.
4.3. Ja biedru kopsapulce noraida pieteicēja lūgumu un pieteicējs nav uzņemts par Biedrības biedru, pieteicējs var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.
4.4. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības, rakstveidā paziņojot par to Valdei vai biedru kopsapulcei.
4.5. Biedru var izslēgt no Biedrības ar biedru kopsapulces lēmumu, ja:
4.5.1.      biedrs nepilda biedru kopsapulces un Valdes lēmumus;
4.5.2.      biedrs nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;
4.5.3.      biedrs veic citu darbību, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto;
4.5.4.      biedrs ar savu rīcību veicina negatīvas attieksmes veidošanos pret BIEDRĪBU un tās biedriem;
4.5.5.      biedrs biedru kopsapulces noteiktajos termiņos un apmēros nav nomaksājis biedra naudu.
4.6. Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu izskata tuvākās biedru kopsapulces laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis biedru kopsapulces lēmuma pieņemšanai. Valdei lēmums par biedra izslēgšanu no Biedrības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.
5.      Biedru tiesības un pienākumi
5.1. Biedrības biedriem ir šādas tiesības:
5.1.1.      piedalīties Biedrības pārvaldē;
5.1.2.      saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar Biedrības protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;
5.1.3.      piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli;
5.1.4.      vēlēt BIEDRĪBAS Valdi;
5.1.5.      lietot biedrības simboliku;
5.1.6.      izmantot BIEDRĪBAS materiālo bāzi;
5.1.7.      izvirzīt savu pārstāvi kā kandidātu Valdes locekļa amatam;
5.1.8.      izvirzīt kandidātu un vēlēt BIEDRĪBAS Goda priekšsēdētāju. Goda priekšsēdētāja titulu var piešķirt par ilggadīgu darbu BIEDRĪBAS labā.
5.2. Biedrības biedru pienākumi:
5.2.1.      ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru kopsapulces un Valdes lēmumus;
5.2.2.      ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķa un uzdevumu realizēšanu;
5.2.3.      maksāt noteikto biedru naudu.
5.3. Saistības biedram var noteikt ar biedru kopsapulces un Valdes lēmumus. Nosakot biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, ir nepieciešama šā biedra piekrišana.
5.4. BIEDRĪBAS Goda priekšsēdētājam ir biedra tiesības un pienākumi, izņemot 5.2.3.punktā noteikto.
6.      Biedrības struktūrvienības
6.1. Ar biedru kopsapulces lēmumu var tikt izveidotas Biedrības teritoriālās un citas struktūrvienības.
6.2. Struktūrvienības darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar Biedrību regulē struktūrvienības nolikums, ko apstiprina Biedrības biedru kopsapulce.
7.      BIEDRU KOPSAPULCE
7.1. Biedru kopsapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.
7.2. Biedru kopsapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri un Goda priekšsēdētājs. Biedra juridiskās personas dalību kopsapulcē nodrošina tā viens balstiesīgs pilnvarotais biedrs. Biedrs var piedalīties biedru kopsapulcē arī ar pārstāvja starpniecību. Pilnvara piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izdodama rakstveidā.
7.3. Kārtējā biedru kopsapulce tiek sasaukta ne retāk, kā vienu reizi gadā.
7.4. Ārkārtas biedru kopsapulce var tikt sasaukta pēc Valdes iniciatīvas vai arī ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa BIEDRĪBAS biedru, norādot sasaukšanas iemeslu. Ja valde nesasauc biedru sapulci, biedri, kuri prasa sapulces sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt biedru sapulci, ievērojot noteikto sapulces sasaukšanas kārtību.
7.5. Biedru kopsapulce tiek sasaukta, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms biedru kopsapulces, nosūtot katram biedram rakstisku uzaicinājumu.
7.6. Tikai biedru kopsapulce ir tiesīga:
7.6.1.      izdarīt grozījumus BIEDRĪBAS statūtos;
7.6.2.      apstiprināt BIEDRĪBAS budžetu un gada pārskatus;
7.6.3.      ievēlēt vai atcelt Valdi, revidentu un Goda priekšsēdētāju;
7.6.4.      noteikt vienotu iestāšanās maksu vai ikgadējās biedru naudas apmērus;
7.6.5.      lemt par BIEDRĪBAS nosaukuma maiņu, likvidāciju vai reorganizāciju;
7.6.6.      izlemt citus ar BIEDRĪBAS darbību saistītus konceptuālus jautājumus;
7.7. Biedru kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru.
7.8. Ja biedru kopsapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, trīs nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota biedru kopsapulce, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divi biedri.
7.9. Biedru kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem. Lēmums par statūtu grozījumiem, Biedrības darbības izbeigšanu un turpināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.
7.10.        Lēmumus biedru kopsapulce pieņem atklāti balsojot. Biedru kopsapulce var pieņemt lēmumu par atsevišķu jautājumu izlemšanu aizklātā balsošanā.
7.11.        Katram BIEDRĪBAS biedram biedru kopsapulcē ir viena balss.
8.      VALDE
8.1. Biedrības izpildinstitūcija ir Valde.
8.2. biedrības valdē ir viens valdes loceklis, kurš ir arī Valdes priekšsēdētājs. BIEDRĪBAS Valdes loceklim jābūt BIEDRĪBAS biedra pārstāvim.
8.3. BIEDRĪBAS juridiskā adrese atbilst tās BIEDRĪBAS biedra juridiskajai adresei, kuras pārstāvis ir BIEDRĪBAS Valdes priekšsēdētājs.
8.4. Valdi ievēl biedru kopsapulce uz nenoteiktu laiku, pārapstiprinot reizi divos gados. Valdes locekļa pilnvaras stājas spēkā ar biedru kopsapulces lēmumu par Valdes locekļa vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un tās ir spēkā līdz jauna Valdes locekļa vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai biedru kopsapulcē.
8.5. Valdes locekļa pilnvaras var atsaukt ar biedru kopsapulces lēmumu, valdes loceklim piedaloties biedru kopsapulcē vai rakstveidā paziņojot par to atstādinātajam valdes loceklim nedēļas laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
8.6. Valde:
8.6.1.      ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas nav ekskluzīvā biedru kopsapulces kompetencē;
8.6.2.      ir tiesīga pārstāvēt Biedrību privāto un publisko tiesību sfērā;
8.6.3.      organizē un vada Biedrības darbu;
8.6.4.      pārvalda un rīkojas ar Biedrības mantu;
8.6.5.      lemj par BIEDRĪBAS dalību citās biedrībās, nodibinājumos, asociācijās vai konfederācijās, saņemot biedru kopsapulces piekrišanu;
8.6.6.      organizē un nodrošina biedru kopsapulces rīkojumu izpildi;
8.6.7.      slēdz līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām.
8.7. Valdes loceklis savus pienākumus var pildīt par atlīdzību. Par valdes locekļa atlīdzību lemj biedru kopsapulce. Valdes loceklis drīkst atsevišķi finansētu BIEDRĪBAS projektu ietvaros pildīt citus darba pienākumus, par kuriem drīkst saņemt atlīdzību, nesaskaņojot ar biedru kopsapulci.
9.      REVIDENTS
9.1. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents, kuru ievēlē biedru kopsapulce uz trijiem gadiem.
9.2. Biedrības revidents nevar būt biedrības Valdes loceklis.
9.3. Revidents:
9.3.1.      veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;
9.3.2.      dod atzinumu par Biedrības budžetu un gada pārskatu;
9.3.3.      izvērtē Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;
9.3.4.      sniedz ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu.
9.4. Revidents veic revīziju biedru kopsapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.
9.5. Biedru kopsapulce apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc revidenta atzinuma saņemšanas.
10.  BIEDRĪBAS LĪDZEKĻI UN MANTA
10.1.        BIEDRĪBAS līdzekļi sastāv no:
10.1.1. biedru naudām;
10.1.2. juridisko un fizisko personu ziedojumiem;
10.1.3. BIEDRĪBAS biedru un citu personu mērķiemaksas atsevišķu BIEDRĪBAS uzdevumu sasniegšanas finansēšanai;
10.1.4. citiem ienākumiem, kas nav pretrunā ar LR likumdošanā noteikto;
10.1.5. BIEDRĪBAS naudas līdzekļi tiek uzglabāti bankā. BIEDRĪBAS kredīta rīkotājs ir BIEDRĪBAS Valde.
10.2.        BIEDRĪBA organizē lietvedību, grāmatvedības un statistikas darbu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
10.3.        BIEDRĪBAS līdzekļi saskaņā ar Valdes rīkojumiem tiek izlietoti:
10.3.1. šajos statūtos noteikto BIEDRĪBAS mērķu īstenošanai un uzdevumu izpildei;
10.3.2. BIEDRĪBAS darbinieku algošanai;
10.3.3. citu izdevumu segšanai, kas saistīti ar BIEDRĪBAS darbības nodrošināšanu.
10.4.        BIEDRĪBA maksā nodokļus likumā noteiktajā kārtībā un apmēros.

Statūti apstiprināti biedru kopsapulcē
Rīgā, 2021. gada 20.septembrī.

STRATĒĢISKĀS PLĀNOŠANAS UN UZDEVUMU ĪSTENOŠANAS UN KONTROLES VADLĪNIJAS

Vadlīnijas nosaka Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības (turpmāk – Apvienības) rīcības plāna izstrādes, uzdevumu izpildes un kontroles kārtību.

Rīcības plāns.

Valde ir atbildīga par rīcības plāna izstrādi nākamajiem diviem gadiem. Rīcības plānu ik gadu apstiprina Valde un iepazīstina ar to Apvienības dalīborganizācijas Biedru kopsapulcē vienlaicīgi ar iepriekšējā gada finanšu pārskata apstiprināšanu.

1. Rīcības plāna izstrādes pamatā ir:

1.1. Vides analīze

Apvienībai jāapzina ārējie un organizācijas iekšējie apstākļi, kas var veicināt vai kavēt plānu īstenošanu. Vides analīzei tiek izmantota SVID metode.

1.2. Mērķu definēšana.

Mērķu noteikšanai tiek izmantota SMART metode, kur katrs izvirzītais mērķis tiek vērtēts pēc šādiem kritērijiem:

• vai tas ir konkrēts S – (specific), vai tā sasniegšana mainīs situāciju;

vai tas ir izmērāms M – (measurable), vai sasniegumi būs kvantitatīvi novērtējami ar rādītājiem, kuru skaitliskās vērtības norāda mērķa sasniegšanu vai virzību uz to

• vai tas ir sasniedzams A – (achievable), vai organizācijas dalībniekiem ir kapacitāte un pārliecība, ka mērķi ir sasniedzami

• vai mērķi ir orientēti organizācijas misijas un vīzijas īstenošanai R – (result oriented), vai ir iespējams sasniegt vēlamo pārmaiņu līmeni

• vai mērķa sasniegšana ir ierobežota laikā T – (time), vai ir noteikts termiņš, kurā mērķis tiks izpildīts

1.3. Uzdevumu noformulēšana

Katram mērķim pretim rīcības plānā jābūt noteiktām operacionālajām darbībām tā sasniegšanai. Tām jāietver informācija par:

1) Konkrētu uzdevumu;

2) Termiņu tā veikšanai

3) Vietu, kur uzdevums jāīsteno;

4) Uzdevuma veicēju – atbildīgo personu;

5) Kvantitatīvu rezultātu, pēc kura pārliecināties, ka uzdevums sasniegts

6) Īsa informācija par finanšu vai administratīvajiem līdzekļiem, kādi nepieciešami uzdevuma īstenošanai

7) Finanšu līdzekļu avots

Lai arī rīcības plāns tiek apstiprināts 2 gadu termiņam, operacionālās darbības jāpielāgo ikdienas situācijai, tādēļ arī uzdevumi var tik mainīti vai papildināti.

1.4. Izvērtēšana

Rīcības plāna mērķu un uzdevumu izvērtēšana tiek veikta katru gadu, analizējot iepriekšējo pārskata gadu un sastādot jauno rīcības plānu. Nepieciešamības gadījumā tiek koriģēti mērķi un uzdevumi nākamajam gadam, kas tika apstiprināti iepriekšējā rīcības plānā diviem gadiem.

Uzdevumu īstenošana

Ņemot vērā, ka Apvienības rīcībā nav pastāvīgi algotu darbinieku un ir jāvienojas ar brīvprātīgā darba veicējiem par Apvienības deleģēto uzdevumu veikšanu, Valdei ir ļoti savlaicīgi jāiepazīstina dalīborganizācijas ar izpildāmajiem uzdevumiem un jālūdz pieteikties brīvprātīgos, kas varētu palīdzēt. Ierobežotā informācija par brīvprātīgajiem dalībniekiem liedz pilnvērtīgi izvērtēt darba veicēju kvalifikāciju un kapacitāti uzdevumu veikšanai, tādēļ Valdei ir jābūt klāt-esošai pie visu uzdevumu veikšanas – pēc nepieciešamības jāapraksta katrs veicamais solis, vairākkārtīgi jāpārliecinās, ka uzdevums saprasts. Termiņos garāku uzdevumu veikšanai Valdei jārīko regulāras sanāksmes, lai izrunātu uzdevuma izpildes progresu. Valdei ir jārūpējas par brīvprātīgo savstarpēju uzticēšanos darba uzdevuma veikšanā, kā arī jāpārliecinās, ka brīvprātīgie morāli uzņemas atbildību.

Valdes uzdevums ir atrast katram uzdevuma izpildītājam atbilstošu motivējošo faktoru. Deleģējot darba uzdevumus brīvprātīgajiem darbiniekiem, jāapzinās, ka ir lielāks risks nesasniegt rezultātu – neiegūt vēlamo kvalitāti vai neizpildīt termiņos, jo iztrūkst svarīgs aspekts – finansiālā motivēšana.

Lai veicinātu brīvprātīgo darbinieku atkārtotu iesaisti, Valdei ir jāveicina to piederība un lojalitāte Apvienībai, pievēršot īpašu uzmanību paveiktā darba pozitīvam publiskam novērtējumam.

Kontrole

Kontroles pamatā ir finanšu kontrole un rezultatīvo rādītāju izpildes kontrole.

Uzdevumu izpildes kontroli Apvienībā veic Valde un tā ir jāīsteno sistemātiski ik nedēļu, jo darbu veicējiem – brīvprātīgiem nav juridiski saistoši ievērot termiņus un kritērijus, kā arī viņiem iztrūkst atlīdzības saņemšanas motivācija. Valdei jāvienojas ar katru brīvprātīgā darba veicēju par informācijas apmaiņas kanālu un regularitāti pirms uzdevumu izpildes uzsākšanas.

Par finanšu izlietojumu ir atbildīga Valde. Lai nodrošinātu pārskatāmu, caurredzamu un lietderīgu līdzekļu izlietojumu,

1) Visiem līdzekļu tēriņiem jābūt saistītiem ar kādu no rīcības plāna uzdevumiem;

2) Pirms uzdevumu izpildes, atbildīgie brīvprātīgie ir jāinformē par ieplānotajiem finanšu līdzekļiem uzdevumam veikšanai un jānosaka atbildīgais par to tērēšanu;

3) Katru izmaksu dokumentu novīzē, norādot uzdevumu no rīcības plāna, kura veikšanai līdzekļi iztērēti nav interešu konfliktu

4) Grāmatvedības dokumentiem jebkurā laikā ir jābūt pieejamiem, izskatīšanai Kopsapulcē;

5) Finanšu pārskatu sagatavošanā ir jābūt īstenotam “četru acu principam” – par pārskatos iekļauto izmaksu dokumentu atbilstību jāpārliecinās Kopsapulcē izvēlētam iekšējam revidentam.

Stratēģiskās plānošanas, uzdevumu īstenošanas un kontroles vadlīnijas

izskatītas un apstiprinātas Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības

kopsapulcē 2022.gada 26.martā